2 Kings 14
1 Joaza, Joakasa dēla, Izraēla ķēniņa, otrā gadā Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls palika par ķēniņu.
2 Divdesmit pieci gadus viņš bija vecs, kad palika par ķēniņu, un valdīja divdesmit deviņus gadus Jeruzālemē, un viņa mātei bija vārds Joadane no Jeruzālemes.
3 Un viņš darīja, kas Tam Kungam labi patika, tomēr ne tā kā viņa tēvs Dāvids, bet kā viņa tēvs Joas, tā viņš darīja.
4 Tikai kalnu altāri netapa nopostīti; tie ļaudis upurēja un kvēpināja vēl uz kalniem.
5 Un kad viņš bija stiprinājies savā valstībā, tad tas nokāva savus kalpus, kas viņa tēvu, to ķēniņu, bija nokāvuši.
6 Bet to slepkavu bērnus viņš nenokāva, kā rakstīts ir Mozus bauslības grāmatā, kur Tas Kungs pavēlējis sacīdams: tēviem nebūs tapt nokautiem par bērniem, un bērniem nebūs tapt nokautiem par tēviem, bet ikkatram būs tapt nokautam par saviem paša grēkiem.
7 Viņš kāva Edomiešus sāls ielejā desmit tūkstošus un uzņēma Zelu kaujā, un nosauca viņas vārdu Jokteēli līdz šai dienai.
8 Tad Amacīja sūtīja vēstnešus pie Joasa, Joakasa dēla, Jeūs dēla dēla, Izraēla ķēniņa, un lika sacīt: nāc, skatīsimies acīs.
9 Bet Joas, Izraēla ķēniņš, sūtīja pie Amacījas, Jūda ķēniņa, un lika sacīt: Lībanus ērkšķu krūms sūtīja pie Lībanus ciedru koka, sacīdams: dod savu meitu manam dēlam par sievu. Bet Lībanus lauka zvēri gāja pāri un samina to ērkšķu krūmu.
10 Tu gan Edomu esi kāvis, - tāpēc tava sirds lepojās. Paturi to godu un paliec mājās, kāpēc tu gribi dzīties pēc nelaimes, ka tu krīti un Jūda līdz ar tevi?
11 Bet Amacīja neklausīja. Tad Joas, Izraēla ķēniņš, nāca un Amacīja, Jūda ķēniņš, saskatījās acīs pie Betzemesas Jūda zemē.
12 Un Jūda tapa sakauts no Izraēla un tie bēga ikkatrs savā dzīvoklī.
13 Un Joas, Izraēla ķēniņš, sagūstīja Amacīju, Joasa dēlu, Akazijas dēla dēlu, Jūda ķēniņu pie Betzemesas, un nonāca Jeruzālemē un nolauzīja Jeruzālemes mūrus četrsimt olektis no Evraīma vārtiem līdz Stūra vārtiem.
14 Un viņš ņēma visu zeltu un sudrabu un visus rīkus, kas atradās Tā Kunga namā un tā ķēniņa nama mantās, un bērnus ķīlām, un griezās atpakaļ uz Samariju.
15 Un kas vēl par Joasu stāstāms, ko viņš darījis, un viņa spēks, un kā viņš karojis ar Amacīju, Jūda ķēniņu, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā.
16 Un Joas aizmiga saviem tēviem pakaļ un tapa aprakts Samarijā pie Izraēla ķēniņiem, un Jerobeams, viņa dēls, palika par ķēniņu viņa vietā.
17 Bet Amacīja, Joasa, Jūda ķēniņa, dēls, dzīvoja piecpadsmit gadus, kad Joas, Joakasa, Izraēla ķēniņa, dēls, bija nomiris.
18 Un kas vēl par Amacīju stāstāms, tas ir rakstīts Jūda ķēniņu laiku grāmatā.
19 Un dumpis cēlās pret viņu Jeruzālemē. Bet viņš bēga uz Laķisu, un viņam sūtīja pakaļ uz Laķisu un viņu tur nokāva.
20 Un viņu atveda uz zirgiem un apraka Jeruzālemē pie viņa tēviem Dāvida pilī.
21 Un visi Jūda ļaudis ņēma Azariju, kas bija sešpadsmit gadus vecs, un to cēla par ķēniņu viņa tēva Amacījas vietā.
22 Tas uztaisīja Elatu un atdabūja to atkal pie Jūda pēc tam, kad ķēniņš bija aizmidzis pakaļ saviem tēviem.
23 Amacījas, Joasa dēla, Jūda ķēniņa, piecpadsmitā gadā Jerobeams, Joasa dēls, palika par ķēniņu pār Izraēli Samarijā un valdīja četrdesmit un vienu gadu.
24 Un viņš darīja, kas Tam Kungam nepatika; viņš neatstājās no visiem Jerobeama, Nebata dēla, grēkiem, kas Izraēli bija pavedis uz grēkiem.
25 Viņš atdabūja Izraēla robežu no tās vietas, kur iet uz Ematu, līdz klajuma jūrai, pēc Tā Kunga, Izraēla Dieva, vārda, ko viņš bija runājis caur savu kalpu, pravieti Jonu, Amitajus dēlu, kas bija no GatEveras.
26 Jo Tas Kungs uzlūkoja, ka Izraēla bēdas bija ļoti rūgtas, un arī neviena vairs nebija ne maza ne liela, un ka Izraēlim palīga nebija.
27 Un Tas Kungs nebija runājis, ka Izraēla vārdu gribot izdeldēt apakš debesīm, bet viņš tos atpestīja caur Jerobeama, Joasa dēla, roku.
28 Un kas vēl par Jerobeamu stāstāms un viss, ko viņš darījis, un viņa spēks, kā viņš karojis un kā viņš Damasku un Ematu atkal atdabūjis no Jūda pie Izraēla, tas ir rakstīts Izraēla ķēniņu laiku grāmatā.
29 Un Jerobeams aizmiga pakaļ saviem tēviem Izraēla ķēniņiem. Un viņa dēls Cakarija palika par ķēniņu viņa vietā.